svētdiena, 2017. gada 6. augusts

Atpūsties

Sveiciens augustā... un man atvaļinājums. Atpūta, pasākumi, piedzīvojumi... tika saplānoti rūpīgi un ļoti laicīgi, bet... Tas Tur Augšā mēdz ieviest savas korekcijas... un sacelties pret... praktiski ir neiespējami. Ir daudz gudru padomu, kuriem sekot, lai iecerētais vienmēr izdotos, bet pieredze gan katram pašam sava. Un tomēr atpūta... protams, ka atpūta!








Katrai jakas slejai apmēram nedēļa adīšanas laika. Šai ceturtajai slejai vairs tik lielas krāsu variācijas nebija, nācās ņemt kamolīšus no kastes ar apdomu, lai piedurknēm arī kas no šīm krāsu kombinācijām paliek. Prieks, ka trīs simtgramīgi Noro kamolīši vēl kastē noteikti paliks, tas nozīmē, ka drīzumā varētu tapt vēl kas interesants.





Iesākta pirmā piedurkne, uzmetu 80 valdziņus augšdaļas platumam, uz lejas pusi pakāpeniski pa kādam noraukšu.


Šovasar iecienītākais man tieši adītais topiņš, tajā nav ne auksti, ne karsti... un šī kokvilnas dzija ir lieliska, kaut iepriekš nedaudz biju skeptiska par tās kvalitāti. Un, protams, šīs brīnišķīgās krāsas īsteni piedien atpūtai pie jūras.


Pēc ilgām pārdomām, pēc neveiksmīga dziju veikalu maratona, ņemot vērā savu iepriekšēju pieredzi un cerot uz jauku rezultātu, izņēmu no kastes vienu ļoti sagraizītu Noro kamolu, kurā satīti visi īsie pavedieni no vairākiem ārdītajiem gabaliem, tam pievienoju pēc rupjuma atbilstošo pasen pirkto brūno pavedienu (vilna plus kašmirs), tas pats brūnais, no kura adīju kvadrātu jakai piedurknes. Cik jauki, ja mājās ir savas dārgumu kastes!


Atrast mežā četrus kokus, kas vienā rindā un vēl ietilptu vienā kadrā, tas tomēr nav neiespējams. Katrā slejā mazliet zilā, mazliet sarkanā, arī pa gabalu veidojas skaista krāsu saspēle. Rodas vēlme ātrāk tikt pie galarezultāta!


Šī būs apdares sleja, uzmetu 32 valdziņus, zeķu adatas Nr. 3, adu vienkārši labiski, četras kārtas no brūnās dzijas, sešas kārtas no krāsainā Noro. Pašlaik tāda kā šaura šalle jāada, pēc tam pietamborēšu pie gatavās jakas. Strīpains ar strīpainu sadarēs kopā, apdares malai apzināti izvairījos no Pāces kamolīšiem, tomēr lai mīkstāka nēsāšana. Un lai tik rullējas!



Mellenes... lasīt ir ļoti grūti... kāds neparasts atklājums, it kā es to nezinātu vai par to jau būtu piemirsusi... tā nudien nav nekāda jaunā atskārsme, bet šogad izmēģināju jaunu melleņu ievārījuma recepti: mellenes, apmēram ceturtā daļa no to tilpuma meža avenes un četri lieli persiki, ievārījuma cukurs. Jauna garša, ļoti intensīva, pēc cukura pievienošanas pavārīju apmēram minūtes divdesmit, līdz persiku gabaliņi kļūst caurspīdīgi, bet tomēr vēl neizjūk. Ļoti garšīgs mikslis, pirmajā mirklī šķiet garšo pēc avenēm, bet pēcgarša un krāsa ir melleņu, uzkožot sajūtams persika gabaliņš, kas masā kļuvis ļoti salds...


Virši piesaulītē pamazām sāk ziedēt... un smaržot


Priekšplānā saulrieta sleja. Devāmies skaistā vakarā vērot saulrietu pie jūras, es vēl kāreiz adīju šo sleju, tieši oranžīgos toņus, paņēmu arī fotoaparātu, cerot uz skaistām saulrieta bildēm... tikai atmiņas karte palika mājās... arī tā gadās, pēdējā ir telefonbildīte...


Lai jauka nākamā vasaras nedēļa!

P.S. Laika prognoze tai daudzsološa...

4 komentāri:

RitaGri teica...

Labu atpūtu!
Jauki, ka dalies savā atpūtas priekā. Ideāli tie četri koki tavu adījumu ekspozīcijai un viršu fons.

Agnese Steinberga teica...

Lai arī vasara, adījums raiti top. Īpašie aplausi foto ar gliemežvākiem uz adījuma (ģībstu, kā patīk!!!) un ar četriem kokiem. Skaista izskatās pie Tavi strīpainīši dabā! :)

Teiwaz teica...

I love Your knite and all pictures:)))

ceita teica...

Mīļš paldies! 😊

Related Posts Plugin for WordPress, Blogger...